Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Raunas 81. skautu vienības ierinda formastērpos Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Jaunieši stāv divās rindās, ar vadītāju priekšā. Fonā ir ēka. Ierindas priekšā stāv Pēteris Vīlips (Lielupes skautu novada priekšnieks vadītājs). Pirmajā rindā, no kreisās: Kristaps Freimanis (kreisās vienības priekšnieks vadītājs) un Uldis Kalniņš (vadītājs). Grupā ir redzami sekojoši skautu kopi: Baložu kops (kopnieks A. Ronis), Ērgļu kops (kopnieks I. Pecholcs), Lapsu kops (kopnieks M. Cubīns) un...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Tērvetes 52. skautu vienība un vadītāji ir pulcējušies Latvijas karoga laukumā, Ausmas nometnes centrā Kleinkecā (amerikāņu zonā). Grupā ir tikai daļa no vienības. Skauti formastērpos trīs rindās; priekšējā rinda sēž uz zemes. Kreisajā pusē, aizmugurē, ir citi skauti un gaidas. Labajā pusē, aiz skautiem, karoga masta pakājē ir redzams nometnes ģerbonis ar trim zvaigznēm. Fonā ir vairākas vienstāvu mūra barakas. Pirmajā rindā, no kreisās: Oļģerts Gunārs Orleāns, Gunārs Muravskis, Ivars Liepiņš...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Tērvete 42. gaidu un Tērvetes 52. skautu vienību dalībnieki, visu skolu skolēni, skolotāji un nometnes pārstāvji pulcējušies Latvijas karoga laukumā, Ausmas nometnes centrā Kleinkecā (amerikāņu zonā), 1946. gada pavasarī. Priekšplānā uz zemes sēž mazskauti un guntiņas, pārējie pusaplī stāv kājās. Skauti un gaidas ir formastērpos. Labajā pusē, blakus pēdējām guntiņām, ir redzams nometnes ģerbonis ar trim zvaigznēm; ģerbonis atradās karoga masta pakājē. Fonā ir vienstāvu mūra ēka. Pirmais no...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Tērvete 42. gaidu vienība ir pulcējusies Sv. Jura dienas karoga pacelšanas svinībām Ausmas nometnes centrā Kleinkecā (amerikāņu zonā), Latvijas karoga laukumā. Gaidas gaišos formastērpos stāv ierindā. Fonā ir divas gaišas vienstāvu mūra barakas. No kreisās: Milda Cerbule (gaidu vadītāja), Austra Antone, Ilga Soste, Ērika Brasle, Marga Rozite, Venta Soduma, Aina Inara Buša (pr. Hausmane), Brigita Lauva, Aina Balode, Liāna ?, nezināms, Aina Krūmiņa, Ārija Plaude, Valtrauta Balode, Lidija...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Trešā reālā un humanitārā klase Ausekļa ģimnāzijā Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1948. gada pavasarī. Daļa jauniešu sēž uz nelielas nogāzes, citi aizmugurē stāv kājās. Priekšplānā ir redzami divi mūra žoga stabi; fonā ir mūra ēka ar atvērtu logu kreisajā pusē. Priekšā, no kreisās: Valda Bračiņa (kreisajā pusē), Doda Ingelēvičs (labajā pusē) un Ēriks Doškins (labajā pusē). Otrajā rindā, no kreisās: Rainis Krīgens (kreisajā pusē), Marģers Cubīns (labajā pusē) un Romis Cedriņš...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Tērvetes 42. gaidu un Tērvetes 52. skautu vienības ir pulcējušās Sv. Jura dienas karoga pacelšanas svinībām Ausmas nometnes centrā Kleinkecā (amerikāņu zonā), Latvijas karoga laukumā. Priekšā mazs skauts tur Latvijas karogu masta pakājē, uz kura ir nometnes ģerbonis ar trim zvaigznēm; zēnam blakus atstatus stāv gaida un cits skauts. Aizmugurē stāv guntiņas un mazskauti ierindā. Fonā ir gaišas vienstāvu mūra ēkas. Priekšā, pie masta stāv, no kreisās: Zigrīda Caka, Oļģerts Gunārs Orleāns un Ivars...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Ausmas nometnes vadība un iemītnieki pulcējas pie jaunā karoga masta Kleinkecā (amerikāņu zonā) ap 1946. gadu. Ir redzamas organizācijas "United Nations Relief and Rehabilitation Administration" (UNRRA) nometnes vadība un nometnes latviešu administrācija. Vairāki cilvēki ir formastērpos. Fonā ir laukums un vienstāvu mūra ēkas. No kreisās:, otrais nezināms (no Lielbritānijas), trešais ? Brown un ceturtā nezināms (no ASV).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Humanitārās klases skolnieces no Ausekļa ģimnāzijas Hohfeldes nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada pavasarī stāv uz trepēm pie nometnes Baltijas kluba. Klubā galvenokārt notika mazāki sarīkojumi, sanāksmes un kora mēģinājumi. Jaunietes stāv rindā viena aiz otras uz šaurām kāpnēm ar metāla margām; fonā ir redzama ēka. No augšas: Magdalēna Rozentāle (klases audzinātāja), Verēna Stelpe, Inta Cubīna, Balva Inka, Elga Arāja, Aija Liepa, Irēne Lūke, Zigrīda Duņēna, Austra Skādule, Inese Caune, Valda...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Nometnes vārtu kolonnas Ausmas nometnē Kleinkecā (amerikāņu zonā) 1945. gada rudenī. Aiz kolonnām ir nometnes iela ar vienstāvu mūra ēkām. Skats no austrumu puses. Labajā pusē, kolonnas galā, ir visu triju Baltijas valstu mazie ģerboņi, bet kreisās kolonnas galā – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karogi. Uz ielas ir redzami daži cilvēki un divas automašīnas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Karoga masta pamatdaļa ar redzamu Latvijas ģerboni Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Masta pamatdaļu būvēja latviešu inženieru un mākslinieku vadībā; tā bija veidota trīs daļās – no krāsainiem akmentiņiem tika veidots Latvijas ģerbonis, karavīru saulīte un auseklis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Liepājas 62. skautu vienības skauti un roveri Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1949. gada rudenī. Jaunieši formastērpos stāv uz ielas, viens otram aizlikuši rokas aiz muguras. Fonā abpus ielai ir redzamas vienstāvu koka barakas; pašā ielas galā augstu plīvo vairāki karogi, arī Latvijas karogs. Otrais no kreisās: Guntis Šrāders.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Liepājas 62. skautu vienība ir gatava savam godasardzes uzdevumam Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) Latvijas Republikas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa vizītes laikā 1949. gada rudenī. Skauti formastērpos stāv kolonnā, rindās pa divi. Priekšā stāv divi kopnieki ar mazām karognūjām rokās. Fonā, kreisajā pusē aiz dzīvžoga, gar mūra ēkām pastaigājas cilvēki. Priekšplānā, no kreisās: Herberts Andersons un Arnis Šrāders.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Haunštetenes nometnes Augsburgā (amerikāņu zonā) koris sagaida Latvijas Republikas sūtni Lielbritānijā Kārli Zariņu viņa vizītes laikā 1949. gada rudenī. Koristi vairākās rindās stāv pie mūra ēkas loga. Priekšā stāv sievietes tautastērpos, aizmugurē stāv vīrieši uzvalkos. Uz loga palodzes ir vairāki puķu podi.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Četri cilvēki stāv viens otram blakus Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) Latvijas Republikas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa vizītes laikā 1949. gada rudenī. Trīs vīrieši uzvalkos un viena sieviete. Viens vīrietis tur rokās ziedus, cits tur sev priekšā cepuri. Aizmugurē stāv skatītāji. Fonā ir mūra ēkas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Liepājas 62. skautu vienība no Haunštetenes nometnes Augsburgā (amerikāņu zonā) iekārto pavardu savā skautu nometnē meža malā 1948. gada vasarā. Redzami divi zēni formastērpos; viens nāk ārā no meža. Priekšā, labajā pusē, ir zaru trijkājis un katls.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Cilvēki vilcienā pie atvērtiem logiem Vildflekenā (amerikāņu zonā), dodoties uz nākamo izceļošanas nometni – Gronu pie Brēmerhāfenes. Priekšplānā pie vilciena stāv trīs jauni vīrieši. Kreisajā pusē, uz vilciena, ir cipars "252". Pie vidējā vilciena loga stāv sieviete punktotā kleitā ar gaišu izceļošanas zīmi. Pie vidējā vilciena loga, no kreisās: Alma Štāks (punktotā kleitā ar gaišu izceļošanas zīmi), Arvīds Štāks, nezināms un Ojārs Štāks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Pirmās pārvietoto personu skautu padomes pārstāvji piedalās ugunskura sarīkojumā Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) un noskatās Raunas 81. skautu vienības skautu grupas priekšnesumu. Priekšplānā skauti formastērpos stāv rindā ugunskura priekšā, aiz viņiem uz zemes sēž rinda ar skatītājiem. Fonā ir dārzs ar kokiem bez lapām, aiz tā ir vairākas trīsstāvu dzīvojamās ēkas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Raunas 81. skautu vienības Lūšu kops mācās semaforu signalizēšanu skautu nodarbībās Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Priekšā zēni sēž uz apsnigušas zemes un pēta papīra lapas; aizmugurē stāv divi jaunieši, viens signalizē ar gaišiem karogiem rokās. Uz viena karoga ir tumšs kvadrāts. Fonā, labajā pusē, ir sakrauta, apsnikusi, zema malkas rinda.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada oktobrī mēs ar māti atstājām Latviju no Liepājas ar kuģi uz Vāciju. Vācijā ar vilcienu mūs aizveda uz Čehoslovākiju. Bēgļi tika izkaisīti, mēs ar māti nokļuvām Sudetengau apgabala Wunsiedel pilsētiņā, kur māte strādāja "Junghaus" fabrikā. 1945. gadā, kad atkal tuvojās krievi, mukām uz rietumiem, līdz nonācām amerikāņu zonā. Beigās nonācām Hanavas DP nometnē. Dzīvojām 1. ēkā, kas kādreiz bija cietuma...

Anotācija: Galvenie vārti Hānavas nometnē (amerikāņu zonā). Caur vārtiem dodas jaunu vīriešu grupa. Virs vārtiem ir uzraksts: "UNRRA Team 27". Zemāk teksts ir nesalasāms. Aiz vārtiem pastaigājas cilvēki, ir redzamas vairākas mūra ēkas. Abās pusēs vārtiem aug vairāki augsti koki.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mani vecāki, Alma un Alfrēds Alužāni, uz Vāciju atbrauca 1944. gada oktobrī kopā ar mammas māsu Elzu, viņas vīru Nikolaju Auliciemu un abiem dēliem Aldi und Andri. Es piedzimu 1945. gada februārī un 1947. gada jūlijā māsa Baiba. Līdz 1950. gadam mēs dzīvojām dažādās nometnēs. Celles nometnē 1945 –1946 g., Falingbostelē un Minsterē 1946-1947 g., Volterdingenā 1947-1948 g., Dedelstorfā 1949-1950 g."

Anotācija: Ieejas vārti ar sargu būdu Volterdingenes nometnē (angļu zonā). Labajā pusē aiz žoga atrodas pārvaldes ēka – vienstāvu koka baraka. Cilvēki pa vārtiem dodas iekšā nometnē.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Roberts Zuika diriģē kori Neištatē (Holšteinā, angļu zonā). Liela koristu grupa dzied, sastājusies vairākās rindās. Plaša telpa, redzami divi logi. Priekšā stāv: Roberts Zuika (diriģents).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Trīs skauti no Antverpes nometnes Flensburgā (angļu zonā) mācās zēģelēšanu (burāšanu) ar laivu. Viens skauts rokā tur nūju ar mazu karogu. No kreisās: Edvīns Hincenbergs, nezināms, Mintauts Zvirbulis.

Anotācija: Divi zēni un maza meitene stāv pie izpušķotas egles Eslingenes nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada Ziemassvētkos. Vienam zēnam rokās ir rotaļlācītis, meitenei lelle. Priekšā, no kreisās: Māris Zemmers (ar lāci), Vija Zemmers (ar lelli). Aizmugurē stāv Juris Kelers. Foto autors: Roberts Zemmers (ārsts). Par šo gadījumu Māris Zemmers stāsta: "No kreisās Māris Zemmers ar lācīti, tad nelaiķe farmaceite Vija "Zizīte" Zemmers ar lelli Ieviņu, kuru mana māte iemainīja pret maisu ar kartupeļiem...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Maija Noriņa (pr. Ikstruma) pie mācību grāmatas Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā). Jauniete sēž pie galda, uz tā ir grāmata un vāzē koka zari. Fonā ir istabas iekārtojums ar gultu.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada vasarā man 34 gadu vecumā ar ģimeni bija jāatstāj mājas Bērzaines pagastā, Madonas apriņķī, un jādodas bēgļu gaitās caur Rīgu uz Vāciju. Pēc daudz un dažādām pieturām Vācijā 1945. gada vasarā nonācām Vircburgas Centrālā DP nometnē. Nodzīvojām piecus gadus šai nometnē līdz izceļošanai uz Nebraskas štatu, ASV."

Anotācija: Trīs mazas lelles rokdarbu izstādē Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Izstādi veidoja nometnes rokdarbnieču grupa. Lelles stāv uz galda blakus māla krūkai, kurā ir ievietoti zari. Lellēs ir attēlotas sievietes, kas ar žagariem per bērnus.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Jaunās aktrises Annas Brigaderes pasaku lugā “Maija un Paija”, ko iestudēja Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā). Jaunietes un meitenes ir ģērbušās gaišās un tumšās, izdekorētās kleitās. Fonā ir izrādes dekorācijas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Juris Delle skauta formastērpā Beireitā (amerikāņu zonā) pirms izceļošanas uz Takomu Vašingtonas štatā, ASV. Fonā krūms.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Trīs Tērvetes 52. skautu vienības roveri no Ausmas nometnes Kleinkecā (amerikāņu zonā) uz klints 1949. gada vasarā. Jaunekļi ir ģērbušies skautu formastērpos. Priekšplānā ir mežs; fonā ir skats uz zemāk esošu lauku un divstāvu mūra ēkām. No kreisās: Jānis Bruzītis, Ivars Liepiņš un Olģerts G. Orleāns. Par šo gadījumu Oļģerts Gunārs Orleāns stāsta: "Siltās vasaras dienās Tērvetes 52. skautu vienības roveru dzimts locekļi siro pa skaisto nometnes apkārtni."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Astoņas Neištates vidusskolas (Holšteinā, angļu zonā) audzēknes uz mūra ēkas kāpnēm. Aizmugurē ir ēkas ieeja.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Raunas 81. skautu vienības roveri, jeb "dzīvnieku draugi” no Hohfeldes nometnes Augsburgā (amerikāņu zonā) kaitina vadītāja Emīļa Elstiņa suni. Trīs jauni puiši ar mantām zobos četrrāpus stāv zālē; viņiem blakus, labajā pusē, stāv citi smaidoši roveri. Visi jaunie vīrieši ir ģērbušies skautu formastērpos. Priekšplānā tumšs suns, fonā ir bezlapu koku rinda, aiz kuras ir plašs lauks ar mežu otrā pusē. No kreisās: pirmais Ivars Antēns, otrais Ilgvars Veidemanis, trešais Ritvars Āsbergs, ceturtais...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Ivars Liepiņš no Ausmas nometnes Kleinkecā (amerikāņu zonā) stāv uz ceļa roveru sirojuma laikā 1949. gada vasarā. Jauneklis skautu formastērpā ar mugursomu plecos, atbalstījies pret koka nūju. Fonā ir mežs. Par šo gadījumu Oļģerts Gunārs Orleāns stāsta: "Vēlīnās vasaras dienās Tērvetes 52. skautu vienības roveru dzimts locekļi siro pa pie-Alpu kalniem kādus 15-20 km no nometnes."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Neištates vidusskolas (Holšteinā, angļu zonā) 3. klases skolēni laivā. Fonā ūdenstilpe, tālumā krasts. Priekšā, no kreisās: Aina Poriete, Ausma Rudzīte, Juris Orle, Jānis Krūmiņš. Aizmugurē, no kreisās: Austra Mikelēns, Dace Šmidchena.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Pinnebergas vidusskolas (angļu zonā) 2. klases meitenes internātā. Telpā ir redzamas gultas un neliels galds. Pirmajā rindā, no kreisās: Genovēva Grieze, Aina Poriete, Biruta Upatniece, Ausma Rudzīte. Otrajā rindā, no kreisās: Rūta Grava, Mudīte Lūse, Inese Šulcs, Maija Noriņa (pr. Ikstruma), Dace Spīlberga.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Raunas 81. skautu vienība un Raunas 78. gaidu vienība sveic karogu Valsts svētku parādē pie administrācijas ēkas Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Jaunieši formastērpos stāv vairākās garās rindās, ar sveicienam paceltu labo roku. Aizmugurē, uz nogāzes, stāv skatītāji. Pirmajā rindā, no kreisās: pirmais V. Balodis (skautu vienības priekšnieks, vadītājs) un otrā Anna Cubīna (gaidu vienības priekšniece, vadītāja).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es, mana mamma Zigrīda, brāļi Vidvuds un Marģers un vecāmāte Trīne Birze no Latvijas – Liepājas – aizbraucām 3. oktobrī, 1944. gadā. Mammai sekmējās dabūt atļauju un pievienoties citiem bēgļiem uz vācu flotes mīnu meklētāja kuģa, kuŗš mūs aizveda līdz Gotenhafenai (Gdynia). Tiem bēgļiem, kuŗi varēja uzrādīt kādu adresi, kur apmesties, atļāva braukt uz minēto vietu. Pārējos ievietoja nometnē. Tā kā mūsu radi,...

Anotācija: Četras draudzenes bērnībā Valderzē nometnē Lībekā (angļu zonā). Fonā krūmi, koki, izkārta veļa un ēkas. No kreisās: Baiba ?, Maija Čūle, Livija Raudzēna (pr. Kent) un Ligita Eignere.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

Anotācija: Dziemu dienu kopkoris un orķestris pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 75 gadu atceres dziesmu svētkos Fišbahas nometnē (amerikāņu zonā). Priekšplānā, kreisajā pusē, uz paaugstinājuma stāv diriģents, vidū spēlē orķestris, bet labajā pusē uz estrādes trepēm, zem jumta, dzied koristi. Sievietes ir ģērbušās tautastērpos. Fonā skatītāji ar Latvijas karogiem un pauguraina ainava. Pirmais no kreisās: Pēteris Banders (virsdiriģents).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Seši jaunieši pie šaha galda Rotenburgas nometnē (Vimmē, angļu zonā). Fonā kreisajā pusē pie sienas ir dekoratīvs šķivis un zīmējumi; labajā pusē ir plaukts ar grāmatām/ platēm (?). Par šo gadījumu Marģers Caune stāsta: "Nometņu dzīvē nebija daudz izvēles brīvā laika nodarbībām. Samērā daudzi ģimnāzisti pievērsās šaham, un daži sasniedza samērā augstu spēles līmeni."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Almas Štākas portrets Augsburgā (amerikāņu zonā). Vecāka sieviete puķainā kleitā sēž istabā pie galda. Fonā ir redzami dažādas mēbeles.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

Anotācija: Trīs meitenes bērnībā puķu dārzā Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Fonā ir redzama nometnes ēka Nr. 5. No kreisās: otrā Biruta Ķīsis un trešā Biruta Bandere.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

Anotācija: Latviešu jauktais koris no Centrālās nometnes Vircburgā (amerikāņu zonā) pie Badkissingenes operas nama. Sievietes ir ģērbušās tautastērpos, vīri – uzvalkos. Priekšā četras sievietes stāv pie zema mūra. Foto autors: J. Kreilis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Izbraucām no Latvijas 1944. gada oktobrī kopā ar latviešu leģionāriem, kas bija novietoti Tinģeres muižā Kurzemē un tika sūtīti uz Austrumvāciju ierakumu rakšanai un militārai apmācīšanai. No Ventspils ostas kuģa brauciens bija ļoti nedrošs, jo Padomju Savienības bumbvedēji nepārtraukti uzbruka kuģiem. Laimīgi nonācām Vācijas ostā un tālāk Posenes pilsētā (tagad Poznan Polijā), kur mūsu ģimenes galva kapteinis...

Anotācija: Jauktais koris Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā) Latvijas neatkarības gadadienas svētku aktā. Sievietes ir ģērbušies tautastērpos. Skatuve ir izdekorēta ar Latvijas karogiem un Latvijas ģerboni. Pirmajā rindā, no kreisās: desmitā Lilija Štengele (māksliniece, gaišā kleitā), vienpadsmitais Pēteris Banders (diriģents). Koristu vidū ir redzami: Elza Lamba, A. Freide, I. Kanaviņa, E. Silkalna, Gulbe, V. Varslavāne, I. Zālīte, I. Bembere, A. Strīķe, E. Rocēna, Z. Pīlmane, J Būda, Pāpe,...