Anotācija: 3. Eiropas latviešu dziesmu svētku tautas deju lieluzveduma dalībnieki. Ķelne, Vācija, 1973. gads.

Anotācija: Hamiltonas Daugavas Vanagu tautas deju kopa "Vainadziņš" piedalās tautas deju sacensībās 6. Latviešu Dziesmu svētkos 1976. gadā Toronto, Kanādā.

Anotācija: 11. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kopkoncerts 2002. gada 21. jūlijā. Diriģē Arvīds Purvs.

Anotācija: 11. Vispārējo latviešu Dziesmu svētku kopkoncerts 2002. gada 21. jūlijā. Diriģē Arvīds Purvs.

Anotācija: 8. latviešu Dziesmu svētku Kanādā svētku gājiens 1986. gadā. Kopkora diriģenti no kreisās: Viktors Bendrups, Vizma Maksiņa. Ernests Brusubārdis III, Arvīds Purvs.

Anotācija: Programma, satur dziesmu un dalībnieku sarakstu

Anotācija: Trīsstūrveida ar baltu un zilu emalju zelta krāsas 4. Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku piespraude (1970, Losandželosa). Stilizēta vertikāla kokle ar ūdens atveidu lejas daļā. Vidusdaļā tīta papīra ruļļa veida horizontāls uzraksts no kreisās uz labo pusi: "Losandželosas Dziesmu svētki 1970" . Rv. piestiprināta vertikāla adata.

Anotācija: Svētku atklāšanas koncerta programma, satur skaņdarbu sarakstu latviešu un zviedru valodā.

Anotācija: Apvienoto koru koncerta programma. Satur dziesmu sarakstu latviešu un zviedru valodā.

Anotācija: Sešstūra formas, sudraba krāsas piespraude, kam augšpusē dekoratīvas joslas ar latviskiem ornamentiem veido trīsstūri. Piepraudes centrā trīsstūrī uzraksts "29.KD". Apakšpusē atveidots Latvijas karogs. Gatavota Austrālijas latviešu 29.kultūras dienām Sidnejā 1979.gadā. Rv. piestiprināta horizontāla piespraude.Otrā pusē uzraksts "Perfection pla? / Sydney". Rv. piestiprināta horizontāla piespraude.

Anotācija: Kompleksas formas 25.kultūras dienu nozīme. Augšpusē apaļā daļā reljefs zieda rotājums, kam centrā skaitlis "25". Zem tā piestiprināts rombs, ko veido burti "KD". Uzraksti izcelti un ir košā vara krāsā. Gatavota Austrālijas latviešu 25.kultūras dienām Brisbanē 1975.gadā. Rv. piestiprināta horizontāla piespraude.Otrā pusē uzraksts "A.J.Parkes/ aust.wide". Rv. vertikāla adatveida kājiņa.

Anotācija: Apļveida, melnas emaljas un zelta krāsas Austrālijas latviešu 36. Kultūras dienu piespraude (1986, Adelaide). Pamatnē stilizēts etnogrāfiskās krusta zīmes dizains, kura vidū uzraksts "36 K.D. Adelaide". Rv. piestiprināts tauriņveida metāla stiprinājums.

Anotācija: Stāšanās pirms apvienoto koru dižuzveduma "No Dikļiem līdz Minsterei" Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienās Minsterē, Vācijā, 1984. gadā.

Anotācija: Los Andželosas Latviešu Amatieru Teātra iestudējums "Minhauzena precības" 1. Rietumu piekrastes Latviešu Dziesmu svētkos Sietlā, 1962. gadā. Viena pārlocīta lapa. Iekšpusē lugas lomu un aktieru saraksts, īss lugas satura izklāsts, uz pēdējās lappuses fotogrāfija no lugas.

Anotācija: 1. Latviešu dziesmu svētku Amerikā, Čikāgā, 1953. gadā kultūras pēcpusdiena. Programmas izklāsts. Uz vāka skice ar sievieti pie ābeles.

Anotācija: Apaļas formas, ar caurspīdīgu lakas kārtu pārklāta sarkana nozīme. Augšmalā uzrakts zelta krāsas burtiem "24.kultūras dienas Pērtā", centrā jumja zīme. Apakšmalā liekta līnija. Gatavota Austrālijas latviešu 24.kultūras dienām Pērtā 1974.gadā. Rv. piestiprināta horizontāla piespraude. Otrā pusē uzraksts "Sheridan/ Perth". Rv. vertikāla adatveida kājiņa.

Anotācija: Informatīva brošūra, kurā iekļauta informācija par svētku programmu, ēdināšanas vietām un iekļauta Sanfrancisko karte

Anotācija: Reljefā veidota, sudraba krāsas 3.Latviešu Dziesmu svētku Kanādā piesraude (1961, Toronto). Vertikāla kokle ar lapu koka zaru augšpusē. Lejas daļā uzraksts 3 rindās uz taisnstūra formas pamatnes "3. Latviešu Dziesmu svētki Kanādā 1961". Rv. piestiprināta vertikāla metāla adata.

Anotācija: Taisnstūra formas, emaljēta piespraude. Uz sarkanā fona bēšiem burtiem uzraksts “XXXII/ K.D.KANBERA”. Zelta krāsas iekantējums. Izdota 32.kultūras dienām Kanberā, Austrālijā 1982.gadā. Rv. piestiprināta metāla saspraude- t.s. taurenītis. Nozīmes pamatnē iespiests uzraksts “Perfection/Sydney”.

Anotācija: Informācija par mūzikla aktieriem, visu izpildīto dziesmu vārdi latviešu un angļu valodā.

Anotācija: Jānis Norvilis saņem 4. latviešu Dziesmu svētku Kanādā dziesmu konkursa pirmo godalgu par oriģināldziesmu "Māsas pūrs". Balvu pasniedz mūzikas nozares vadītājs Arvīds Purvs (pa kreisi), vidū Žanis Šmits. Balva tika pasniegta Vokālo jaundarbu koncertā Ītona auditorijā Toronto 1965. gada 28. maijā.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Trešā reālā un humanitārā klase Ausekļa ģimnāzijā Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1948. gada pavasarī. Daļa jauniešu sēž uz nelielas nogāzes, citi aizmugurē stāv kājās. Priekšplānā ir redzami divi mūra žoga stabi; fonā ir mūra ēka ar atvērtu logu kreisajā pusē. Priekšā, no kreisās: Valda Bračiņa (kreisajā pusē), Doda Ingelēvičs (labajā pusē) un Ēriks Doškins (labajā pusē). Otrajā rindā, no kreisās: Rainis Krīgens (kreisajā pusē), Marģers Cubīns (labajā pusē) un Romis Cedriņš...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Ausmas nometnes vadība un iemītnieki pulcējas pie jaunā karoga masta Kleinkecā (amerikāņu zonā) ap 1946. gadu. Ir redzamas organizācijas "United Nations Relief and Rehabilitation Administration" (UNRRA) nometnes vadība un nometnes latviešu administrācija. Vairāki cilvēki ir formastērpos. Fonā ir laukums un vienstāvu mūra ēkas. No kreisās:, otrais nezināms (no Lielbritānijas), trešais ? Brown un ceturtā nezināms (no ASV).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Humanitārās klases skolnieces no Ausekļa ģimnāzijas Hohfeldes nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada pavasarī stāv uz trepēm pie nometnes Baltijas kluba. Klubā galvenokārt notika mazāki sarīkojumi, sanāksmes un kora mēģinājumi. Jaunietes stāv rindā viena aiz otras uz šaurām kāpnēm ar metāla margām; fonā ir redzama ēka. No augšas: Magdalēna Rozentāle (klases audzinātāja), Verēna Stelpe, Inta Cubīna, Balva Inka, Elga Arāja, Aija Liepa, Irēne Lūke, Zigrīda Duņēna, Austra Skādule, Inese Caune, Valda...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Biju 12 gadu vecs, kad 1944. gada 28. septembrī kopā ar vecākiem Jāni un Zoju un māsu Irēni pametu mūsu vasaras mājas "Rožkalnus” skaistā Gaujas lejā netālu no Siguldas. Bija pēdējais laiks, jo varējām jau dzirdēt tuvojošās frontes trokšņus. Vācu karaspēks atkāpās par visiem galveniem lielceļiem, tamdēļ bēgļu kolonnas uz Rīgu novirzīja uz smilšainiem sānceļiem gar Gauju. Pazīdami apvidu, triju dienu laikā mēs...

Anotācija: Nometnes vārtu kolonnas Ausmas nometnē Kleinkecā (amerikāņu zonā) 1945. gada rudenī. Aiz kolonnām ir nometnes iela ar vienstāvu mūra ēkām. Skats no austrumu puses. Labajā pusē, kolonnas galā, ir visu triju Baltijas valstu mazie ģerboņi, bet kreisās kolonnas galā – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas karogi. Uz ielas ir redzami daži cilvēki un divas automašīnas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ardievu, dzimtene, 1944. gada septembrī Sarkanā armija jau bija ieņēmusi Jelgavu, un kaŗa vētras plosījās pa Vidzemi, kur 19. latviešu divīzija asiņainās cīņās atvairīja ienaidnieku. Cīņās Krievijā pie Latvijas robežas 15. latviešu divīzija cieta smagus zaudējumus. Divīzijas atlikušais sastāvs, ieskaitot mūsu tēvu Jāni Cubīnu, leģiona virsnieku, ar jauniesauktajiem tika pārcelti uz Vāciju apmācībās. Māte Anna,...

Anotācija: Karoga masta pamatdaļa ar redzamu Latvijas ģerboni Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Masta pamatdaļu būvēja latviešu inženieru un mākslinieku vadībā; tā bija veidota trīs daļās – no krāsainiem akmentiņiem tika veidots Latvijas ģerbonis, karavīru saulīte un auseklis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Haunštetenes nometnes Augsburgā (amerikāņu zonā) koris sagaida Latvijas Republikas sūtni Lielbritānijā Kārli Zariņu viņa vizītes laikā 1949. gada rudenī. Koristi vairākās rindās stāv pie mūra ēkas loga. Priekšā stāv sievietes tautastērpos, aizmugurē stāv vīrieši uzvalkos. Uz loga palodzes ir vairāki puķu podi.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Četri cilvēki stāv viens otram blakus Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) Latvijas Republikas sūtņa Lielbritānijā Kārļa Zariņa vizītes laikā 1949. gada rudenī. Trīs vīrieši uzvalkos un viena sieviete. Viens vīrietis tur rokās ziedus, cits tur sev priekšā cepuri. Aizmugurē stāv skatītāji. Fonā ir mūra ēkas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Cilvēki vilcienā pie atvērtiem logiem Vildflekenā (amerikāņu zonā), dodoties uz nākamo izceļošanas nometni – Gronu pie Brēmerhāfenes. Priekšplānā pie vilciena stāv trīs jauni vīrieši. Kreisajā pusē, uz vilciena, ir cipars "252". Pie vidējā vilciena loga stāv sieviete punktotā kleitā ar gaišu izceļošanas zīmi. Pie vidējā vilciena loga, no kreisās: Alma Štāks (punktotā kleitā ar gaišu izceļošanas zīmi), Arvīds Štāks, nezināms un Ojārs Štāks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Ojārs Štāks pabeidza Liepājas ģimnāziju 1943. gadā un kopā ar citiem savas klases biedriem nonāca Vācijas darba dienestā "Reichs Arbeit Dienst”, un tika aizsūtīts uz okupēto Poliju un vēlāk uz instruktoru skolu Lauenburgā, Vācijā. Vecāki Arvīds un Alma palika Latvijā. Vecāku bēgļu gaitām sākoties, Ojāra sakari ar vecākiem pārtrūka. Pēc instruktoru skolas beigšanas Ojārs nonāca Pomerānijas apgabalā (tagad...

Anotācija: Raunas 81. skautu vienības Lūšu kops mācās semaforu signalizēšanu skautu nodarbībās Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Priekšā zēni sēž uz apsnigušas zemes un pēta papīra lapas; aizmugurē stāv divi jaunieši, viens signalizē ar gaišiem karogiem rokās. Uz viena karoga ir tumšs kvadrāts. Fonā, labajā pusē, ir sakrauta, apsnikusi, zema malkas rinda.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada oktobrī mēs ar māti atstājām Latviju no Liepājas ar kuģi uz Vāciju. Vācijā ar vilcienu mūs aizveda uz Čehoslovākiju. Bēgļi tika izkaisīti, mēs ar māti nokļuvām Sudetengau apgabala Wunsiedel pilsētiņā, kur māte strādāja "Junghaus" fabrikā. 1945. gadā, kad atkal tuvojās krievi, mukām uz rietumiem, līdz nonācām amerikāņu zonā. Beigās nonācām Hanavas DP nometnē. Dzīvojām 1. ēkā, kas kādreiz bija cietuma...

Anotācija: Galvenie vārti Hānavas nometnē (amerikāņu zonā). Caur vārtiem dodas jaunu vīriešu grupa. Virs vārtiem ir uzraksts: "UNRRA Team 27". Zemāk teksts ir nesalasāms. Aiz vārtiem pastaigājas cilvēki, ir redzamas vairākas mūra ēkas. Abās pusēs vārtiem aug vairāki augsti koki.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mani vecāki, Alma un Alfrēds Alužāni, uz Vāciju atbrauca 1944. gada oktobrī kopā ar mammas māsu Elzu, viņas vīru Nikolaju Auliciemu un abiem dēliem Aldi und Andri. Es piedzimu 1945. gada februārī un 1947. gada jūlijā māsa Baiba. Līdz 1950. gadam mēs dzīvojām dažādās nometnēs. Celles nometnē 1945 –1946 g., Falingbostelē un Minsterē 1946-1947 g., Volterdingenā 1947-1948 g., Dedelstorfā 1949-1950 g."

Anotācija: Ieejas vārti ar sargu būdu Volterdingenes nometnē (angļu zonā). Labajā pusē aiz žoga atrodas pārvaldes ēka – vienstāvu koka baraka. Cilvēki pa vārtiem dodas iekšā nometnē.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Roberts Zuika diriģē kori Neištatē (Holšteinā, angļu zonā). Liela koristu grupa dzied, sastājusies vairākās rindās. Plaša telpa, redzami divi logi. Priekšā stāv: Roberts Zuika (diriģents).

Anotācija: Divi zēni un maza meitene stāv pie izpušķotas egles Eslingenes nometnē (amerikāņu zonā) 1947. gada Ziemassvētkos. Vienam zēnam rokās ir rotaļlācītis, meitenei lelle. Priekšā, no kreisās: Māris Zemmers (ar lāci), Vija Zemmers (ar lelli). Aizmugurē stāv Juris Kelers. Foto autors: Roberts Zemmers (ārsts). Par šo gadījumu Māris Zemmers stāsta: "No kreisās Māris Zemmers ar lācīti, tad nelaiķe farmaceite Vija "Zizīte" Zemmers ar lelli Ieviņu, kuru mana māte iemainīja pret maisu ar kartupeļiem...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Maija Noriņa (pr. Ikstruma) pie mācību grāmatas Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā). Jauniete sēž pie galda, uz tā ir grāmata un vāzē koka zari. Fonā ir istabas iekārtojums ar gultu.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada vasarā man 34 gadu vecumā ar ģimeni bija jāatstāj mājas Bērzaines pagastā, Madonas apriņķī, un jādodas bēgļu gaitās caur Rīgu uz Vāciju. Pēc daudz un dažādām pieturām Vācijā 1945. gada vasarā nonācām Vircburgas Centrālā DP nometnē. Nodzīvojām piecus gadus šai nometnē līdz izceļošanai uz Nebraskas štatu, ASV."

Anotācija: Trīs mazas lelles rokdarbu izstādē Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Izstādi veidoja nometnes rokdarbnieču grupa. Lelles stāv uz galda blakus māla krūkai, kurā ir ievietoti zari. Lellēs ir attēlotas sievietes, kas ar žagariem per bērnus.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Jaunās aktrises Annas Brigaderes pasaku lugā “Maija un Paija”, ko iestudēja Antverpes nometnē Flensburgā (angļu zonā). Jaunietes un meitenes ir ģērbušās gaišās un tumšās, izdekorētās kleitās. Fonā ir izrādes dekorācijas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Astoņas Neištates vidusskolas (Holšteinā, angļu zonā) audzēknes uz mūra ēkas kāpnēm. Aizmugurē ir ēkas ieeja.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Noriņu ģimene nonāca Liepājā 1944. gada oktobrī un 25. oktobrī uzkāpa uz neliela armijas kuģa, lai dotos uz Vāciju. Osta bija tumša, bez kāda apgaismojuma, lietus gāza straumēm, un ienaidnieku lidmašīnas lidoja Liepājai pāri. Dažiem bēgļu kuģiem trāpīja bumbas. Situācija bija draudīga, tomēr četri Noriņu ģimenes locekļi uzkāpa uz kuģa: māte Irma Noriņa (dzimusi 1900. g. 26. oktobrī Cēsīs, miruse 1991. gada 3....

Anotācija: Neištates vidusskolas (Holšteinā, angļu zonā) 3. klases skolēni laivā. Fonā ūdenstilpe, tālumā krasts. Priekšā, no kreisās: Aina Poriete, Ausma Rudzīte, Juris Orle, Jānis Krūmiņš. Aizmugurē, no kreisās: Austra Mikelēns, Dace Šmidchena.