Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Andris Miglis izceļoja no Latvijas 1944. gada septembrī. Itzehoe-1945-48 Grevene-1948-49 Blomberg-1949- Augustdorf-1949-50 Izceļoja uz Austrāliju-1950" Artūrs Rubenis komentē: “Būvei tika izmantoti lielgabala granātu (patronu) kastes, kuras deva redelainu izskatu. Bija izbūvētas arī kluba telpas no šīm pašām patronu kastēm. Bez prof. E. Šmita labu laiku draudzi apkalpoja māc. Arnolds Ernstsons, kurš vēlāk bija...

Anotācija: Altāris ar altārgleznu baznīcā Iceho nometnē (angļu zonā). Uz gleznas attēlots Jēzus Kristus ar grāmatu vienā rokā. Uz altāra neaizdegtas sveces, augi un vairāki kruficiksi. Uz audekla altāra priekšā krusts. Foto autors: A.K. Miglis. Par šo gadījumu Andris Karlis Miglis atceras: "Altārgleznas autoram vajadzēja būt V. Vasilim. Baznīca bija pieejama luterāņu un katoļu draudzēm. Luterāņu dievkalpojumus noturēja Prof. Edmunds Šmits, kurš bija arī Icehē ģimnāzijas direktors. Pamatskolas pārzinis...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Dzimusi Selga Stārķis 8. oktobrī 1942. g. Rīgā. Atstāju Latviju 1944. g. 10. oktobrī no Liepājas ostas ar māti Ilonu un viņas māti Emīliju Lasmanis – manu Omammu. No sākuma bijām Hanoverā, kur bumbas bieži krita naktī uz dzelzceļa, tur pavadījām daudz naktis pagrabā. Ilona dabūja mums bēniņu istabu Vicenbruhā, kur klusāki. Pēc kaŗa mēs tikām ievietoti nometnē Cellē barakās. Tēvs Edgars tur mums pievienojās un...

Anotācija: Cilvēki ziemas laikā pie vienstāvu koka barakas loga Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Mazs bērns un sieviete stāv loga ārpusē; mazs bērns un vīrietis stāv pie loga iekšpusē. Zeme un jumts ir apsniguši, no jumta karājas lāstekas. Priekšā, no kreisās: Selga Stārķis (bērnībā; pr. Pešudovs) un Emīlija Lasmanis. Aiz loga, no apakšas: Udo Stārķis (bērnībā) un Edgars Stārķis. Foto autors: Ilona Stārķis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Seši mazi bērni sēž rindā viens otram blakus uz zema mūra Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1946. gada vasarā. Fonā ir divstāvu dzīvojamā ēka, tās priekšā aug divi mazi koki. Aiz ēkas labajā pusē ir redzamas citas divstāvu ēkas. No kreisās: pirmais Dainis Ohaks, otrais Uldis Ohaks, piektais Miervaldis Ohaks un sestā Irena Reineks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Skatītāji sēž uz zemas nogāzes Baltijas sporta svētkos Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Cilvēku grupa sēž saulē un skatās tālumā. Iespējams, cilvēki sēž uz būvgružu kaudzes. Priekšplānā uz zemes ir laukuma līnija. Pirmajā rindā, trešais no kreisās: Didriķis Ohaks (ar gaišu kreklu). Otrajā rindā, no kreisās: piektā Malvīna Širons (?) un sestā Lidija Ohaks (?).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimene dzīvoja Hochfeldas nometnē Augsburgā no 1945. gada oktobra līdz 1949. gada jūniijam. Mēs dzīvojām otrā stāvā četru istabu dzīvoklī. Kara laikā dzīvokļi bija lietoti priekš darbniekiem un viņu ģimenēm no "Messerschmit" lidmašīnu fabrikas. Dzīvoklī kopā dzīvoja desmit cilvēki – Ronimois kungs ar savu sievu, Didriķis Ohaks, Lidija Ohaks, trīs dēli Uldis Ohaks, Dainis Ohaks un Miervaldis Ohaks, Didriķa...

Anotācija: Dzīvokļu mājas iedzīvotāji rindā gaida pārtikas izdalīšanu pie vairākstāvu dzīvojamās ēkas Hohfeldes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā) 1947. gada pavasarī. Priekšplānā ielas malā ir koks bez lapām.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Ēka Nr. 2 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Trīsstāvu mūra ēka. Priekšplānā ir divas kaudzes ar sakrautiem baļķiem ielas malā un koki bez lapām. Kreisajā pusē aiz ēkas tālumā ir kalns. Skats no, iespējams, citas ēkas 2./3. stāva.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Produktu noliktava un sadale ēkā Nr. 8 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Trīs cilvēki darbojas ap pārtikas krājumiem; kreisajā pusē ir plaukti ar bundžām un kastēm, labajā pusē priekšplānā ir galds ar bundžām, aizmugurē, stūrī, ir samestas kartona kastes. Par šo gadījumu Raita Brunovska (dz. Eglīte) stāsta: "UNRRA produktus piegādāja vairumā, nometnes pārtikas sadales grupai bija jāizrēķina cik katrai ģimeni pienākas, jāsadala un jāizsniedz."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Darbinieki stāv starp lieliem katliem vienīgajā kopīgajā virtuvē Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Virtuvē nozīmētie strādnieki par šo darbu saņēma ekstra pārtiku. Daļa vīriešu ir ģērbušies gaišos tērpos; aizmugurē pie telpas ieejas stāv vīrieši tumšos uzvalkos un mēteļos. Priekšā, otrais no kreisās: ? Ieviņš. Vēl telpā ir redzami: ? Fengers, ? Bērziņš un ? Ozoliņš.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Ēka Nr. 8 Centrālajā nometnē Vircburgā (amerikāņu zonā). Četrstāvu mūra ēkas priekšā ir laukums. Priekšplānā ir smagā kravas mašīna (iespējams, "Citroen" marka). Laukumā pastaigājas divi cilvēki, viens no tiem ir pie mašīnas.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...

Anotācija: Izlaidums un liecību izsniegšana Edvarda Virzas tautskolā Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1946. gada pavasarī. Skolēni un pieaugušie vairākās rindās; visi ir ģērbušies mēteļos. Skolēni stāv priekšā, vairākiem no viņiem rokās ir dokumenti. Fonā ir koka ēkas logi. Pirmajā rindā stāv, no kreisās: pirmā Elga Ķeplasta, trešā Rute Maija Zariņa (pr. Helmen), piektā Māra Peniks, sestā Dzintra Petrīte, septītā Vija ?, astotais Uldis ? un devītā Edīte ?. Otrajā rindā, pirmā no labās: Kalniņa.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...

Anotācija: Lilija Ķeplasta ar meitu sēž istabā Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1945. gada rudenī. Meita rokās tur lelli. Priekšplānā kreisajā pusē ir puķe. Fonā pie sienas ir gaiša, izšūta sega. No kreisās: Lilija Ķeplasta un Elga Ķeplasta. Par šo gadījumu Rute Maija Helmen (dz. Zariņa) stāsta: "Draudzene savā istabā ar lelli. Viņa bija vienīgā, kuŗai bija īsta lelle."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...

Anotācija: Sieviete ar divām mazām meitenēm mēteļos stāv pie koka žoga Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1945. gada rudenī. Aiz žoga ir mūra ēka, kurā dzīvoja Zariņu ģimene. Labajā pusē uz ēkas sienas virs žoga ir zīme ar daļēji salasāmu tekstu: "LATVIAN / LATVIE". No kreisās: Lilija Ķeplasta, Elga Ķeplasta un Rūte Maija Zariņa (pr. Helmen).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Raimonds (14) ar savu māti Zelmu, tēvu Otto un brāli Gunāru (9) sāka savas likteņa gaitas no Pļaviņām kā sadalīta ģimene 1944. gada 6. augustā. Tēvs bija aizkomandēts (nezinu, kuŗa vara aizkomandēja) nezināmam laikam uz Odzienu kult labību. Mēs, pārējie, ar to, ko varējām panest, aizgājām uz Ivānu ciematu. Vācu artilērijas vienība atstāja Ivānus 4. septembrī, un tūliņ nākošā dienā mēs viņiem sekojām uz mūsu...

Anotācija: Cilvēki stāv pie koka ziņojumu staba Haunštetenes nometnē Augsburgā (amerikāņu zonā). Fonā ir vienstāvu koka barakas un trīs masti ar plīvojošiem karogiem.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Raimonds (14) ar savu māti Zelmu, tēvu Otto un brāli Gunāru (9) sāka savas likteņa gaitas no Pļaviņām kā sadalīta ģimene 1944. gada 6. augustā. Tēvs bija aizkomandēts (nezinu, kuŗa vara aizkomandēja) nezināmam laikam uz Odzienu kult labību. Mēs, pārējie, ar to, ko varējām panest, aizgājām uz Ivānu ciematu. Vācu artilērijas vienība atstāja Ivānus 4. septembrī, un tūliņ nākošā dienā mēs viņiem sekojām uz mūsu...

Anotācija: Galvenā iela Lauingenes nometnē (amerikāņu zonā). Abās ielas pusēs ir vienstāvu un divstāvu ēkas; pa ielu pastaigājas cilvēki.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Raimonds (14) ar savu māti Zelmu, tēvu Otto un brāli Gunāru (9) sāka savas likteņa gaitas no Pļaviņām kā sadalīta ģimene 1944. gada 6. augustā. Tēvs bija aizkomandēts (nezinu, kuŗa vara aizkomandēja) nezināmam laikam uz Odzienu kult labību. Mēs, pārējie, ar to, ko varējām panest, aizgājām uz Ivānu ciematu. Vācu artilērijas vienība atstāja Ivānus 4. septembrī, un tūliņ nākošā dienā mēs viņiem sekojām uz mūsu...

Anotācija: Vienstāvu mūra ēka bijušās Lielvācijas "Kodel & Böhm" lauksaimniecības mašīnu fabrikas kompleksā, kurā tika iekārtota Lauingenes nometne (amerikāņu zonā). Komplekss bija karā izpostīts. Uz ēkas jumta ir nosaukums, daļa ir salasāma: "... KODEL & BÖHM LAUINGEN". Priekšplānā ir lauks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Rute Maija Helmen (dz. Zariņa). Bērnības pirmos sešus gadus pavadīju Rīgā, un vasarās devāmies uz Siguldu. 1944. g. oktobrī kopā ar māti atstājām Latviju ar vācu kuģi. Tēvs palika Rīgā, bet desmit dienas vēlāk arī devās uz Vāciju ar mazu kuģīti. Pavadījām daudz laika vilcienos un stacijās, vienmēr mēģinot attālināties no komunistiem un no bumbošanas. Pēc kaŗa nonācām Bavārijā, kur mūsu pirmā DP nometne bija...

Anotācija: Kāzu mielasts Ausmas Bērziņas kāzās Marktredvicā (amerikāņu zonā) 1946. gada vasarā. Cilvēki sēž pie svētku galda iekštelpās. Uz galda ir šķīvji ar ēdienu, pilnas glāzes un krūzes, arī pudeles un ziedi vāzēs. Labajā galda pusē, trešā no priekšas: Ausma Bērziņa (līgava gaišā tērpā). Šajās kāzās piedalījās Bērziņi, Pebrīši, Bumbieri, Lorbergi, Petrovski, ? Ezergaile, ? Jākabsone, Ķeplasti un Zariņi. Pirmajā rindā, sestā no kreisās: Ausma Bērziņa (līgava).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es esmu dzimis Rīgā 25. aprīlī, 1938. gadā, maniem vecākiem Jānim A. un Zinaīdai, dzim. Nikiforov, Lasmaņiem. Mans brālis Ojārs arī dzima Rīgā 6. aprīlī, 1941. gadā. Tēvs bija sekmīgs komersants, kuŗam piederēja būv apkalpojumu un krāsu veikals Avota ielā un kinoteātris un daudzdzīvokļu māja Sarkandaugavā. Mātes tēvs bija virsnieks Cara armijā un dienēja kopā ar prūšu un mātes puses Rīgas radiniekiem vārdā...

Anotācija: Lasmaņa ģimene zem "Plīnsau" tilta pāri Nekaras upei Eslingenē (amerikāņu zonā). Pāri akmens tiltam ("Pliensaubrücke") dodas gājēji. Cauri tilta arkai redzams upes krasts un zems kalns. No kreisās: Raimonds Lasmanis, Zinaīda Lasmanis un Ojārs Lasmanis. Par šo gadījumu Raimonds Lasmanis stāsta: "Kad es gāju staigāt Eslingenas kalnos, es šad un tad atradu fosilijas, un mani valdzināja, kad es skatījos, kā Nekaras upes straume gadu ritējumā izveidoja upes gultni un bedres zem vecā Plīnsavas tilta....

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es esmu dzimis Rīgā 25. aprīlī, 1938. gadā, maniem vecākiem Jānim A. un Zinaīdai, dzim. Nikiforov, Lasmaņiem. Mans brālis Ojārs arī dzima Rīgā 6. aprīlī, 1941. gadā. Tēvs bija sekmīgs komersants, kuŗam piederēja būv apkalpojumu un krāsu veikals Avota ielā un kinoteātris un daudzdzīvokļu māja Sarkandaugavā. Mātes tēvs bija virsnieks Cara armijā un dienēja kopā ar prūšu un mātes puses Rīgas radiniekiem vārdā...

Anotācija: Raimonds Lasmanis no Eslingenes bēgļu nometnes sēž uz dēļu margām vasaras nometnē Degerlohā pie Štutgartes (amerikāņu zonā). Zēns ir atbalstījies pret stabu. Fonā ir redzamas nometnes teltis. Par šo gadījumu Raimonds Lasmanis stāsta: "Līdz 1947. gadam Raimonds tika sūtīts uz zemnieku ģimeni Šwarcvaldē, lai tur pavadītu vasaru svaigā gaisā uz laukiem."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es esmu dzimis Rīgā 25. aprīlī, 1938. gadā, maniem vecākiem Jānim A. un Zinaīdai, dzim. Nikiforov, Lasmaņiem. Mans brālis Ojārs arī dzima Rīgā 6. aprīlī, 1941. gadā. Tēvs bija sekmīgs komersants, kuŗam piederēja būv apkalpojumu un krāsu veikals Avota ielā un kinoteātris un daudzdzīvokļu māja Sarkandaugavā. Mātes tēvs bija virsnieks Cara armijā un dienēja kopā ar prūšu un mātes puses Rīgas radiniekiem vārdā...

Anotācija: Eslingenes bēgļu nometnes latviešu zēni stāv ierindā lielas telts priekšā vasaras nometnē Degerlohā pie Štutgartes (amerikāņu zonā). Aiz telts ir mūra ēka ar dakstiņu jumtu. Otrais no kreisās: Raimonds Lasmanis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Ģimnāzistu grupa Pinnebergas apvienotās ģimnāzijas (angļu zonā) izlaiduma aktā. Grupā ir gan absolventes, gan citas ģimnāzistes. Priekšējā rinda sēž zemes, viņu vidū arī jaunietes tautastērpos. Priekšplānā labajā pusē ir redzams koka stumbrs. Aizmugurē kreisajā pusē ir koka ēkas dēļu stūris.Fonā labajā pusē ir lauks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Farmācijas” darbinieki no Rīgas izbrauca kopā un nonāca "Siedlung” barakās pie Gebersdorfa ciemā apmēram 2 km no Firtas, kur sagaidīja kaŗa beigas un dzīvoja, līdz kamēr UNRRA viņus pārcēla uz Mercfeldas DP nometni. Karš bija beidzies,"Siedlung" bēgļu nometne Gebersdorfā pie Firtas nonāca amerikāņu militārā pārvaldē. 1946. gada rudenī, kad dīpīši tika pārcelti uz Valkas DP nometni, nometnei vēl apkārt bija...

Anotācija: Virsdiriģents Arnolds Kalnājs no paaugstinājuma diriģē kori Dziesmu dienā Fišbahas nometnē (amerikāņu zonā). Fonā ir redzama publika, aiz kuras augstos mastos plīvo divi Latvijas karogi. Arnolds Kalnājs bija vadītājs un diriģents korim "Dziesmu Vairogs" Valkas nometnē Nirnbergā. Dziesmu diena notika pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku 75 gadu atcerei.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Farmācijas” darbinieki no Rīgas izbrauca kopā un nonāca "Siedlung” barakās pie Gebersdorfa ciemā apmēram 2 km no Firtas, kur sagaidīja kaŗa beigas un dzīvoja, līdz kamēr UNRRA viņus pārcēla uz Mercfeldas DP nometni. Karš bija beidzies,"Siedlung" bēgļu nometne Gebersdorfā pie Firtas nonāca amerikāņu militārā pārvaldē. 1946. gada rudenī, kad dīpīši tika pārcelti uz Valkas DP nometni, nometnei vēl apkārt bija...

Anotācija: Koristi tautastērpos un uzvalkos stāv vairākās rindās Dziesmu dienā Fišbahas nometnē (amerikāņu zonā). Dziesmu diena notika pirmo vispārīgo latviešu dziesmu svētku 75 gadu atcerei.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Ģimnāzijas audzēknis ar četriem skolotājiem pie skolas logiem Frīdrihsortas nometnē Ķīlē (angļu zonā). Ģimnāzija bija iekārtota vienstāvu koka barakā. Skolotājiem rokās ir puķes. No kreisās: pirmā Lidija Smilga-Bērziņa, trešā Veidenberga un piektā Jēkabs Vilks.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es esmu dzimis Rīgā 25. aprīlī, 1938. gadā, maniem vecākiem Jānim A. un Zinaīdai, dzim. Nikiforov, Lasmaņiem. Mans brālis Ojārs arī dzima Rīgā 6. aprīlī, 1941. gadā. Tēvs bija sekmīgs komersants, kuŗam piederēja būv apkalpojumu un krāsu veikals Avota ielā un kinoteātris un daudzdzīvokļu māja Sarkandaugavā. Mātes tēvs bija virsnieks Cara armijā un dienēja kopā ar prūšu un mātes puses Rīgas radiniekiem vārdā...

Anotācija: Kampes ģimenes atvadīšanās svinības Eslingenes apkārtnē (amerikāņu zonā). Cilvēku grupa trīs rindās; pirmā rinda sēž uz zemes. Fonā ir lauks un kalns. Pirmajā rindā, no kreisās: nezināms, Zinaīda Lasmanis, Ojārs Lasmanis, nezināms, Ieva Kampe (ar ziediem) un Lūcija Kampe (ar ziediem). Otrajā rindā, no kreisās: trešā Emma Nikiforova un ceturtā Raimonds Lasmanis. Trešajā rindā, no kreisās Jānis Lasmanis un mācītājs Leo Kampe (mācītājs, ar ziediem). Par šo gadījumu Raimonds Lasmanis stāsta:...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Es esmu dzimis Rīgā 25. aprīlī, 1938. gadā, maniem vecākiem Jānim A. un Zinaīdai, dzim. Nikiforov, Lasmaņiem. Mans brālis Ojārs arī dzima Rīgā 6. aprīlī, 1941. gadā. Tēvs bija sekmīgs komersants, kuŗam piederēja būv apkalpojumu un krāsu veikals Avota ielā un kinoteātris un daudzdzīvokļu māja Sarkandaugavā. Mātes tēvs bija virsnieks Cara armijā un dienēja kopā ar prūšu un mātes puses Rīgas radiniekiem vārdā...

Anotācija: Armijas "melno" vienība stāv ierindā dienesta laikā Eslingenes nometnē (amerikāņu zonā). Fonā ir vienstāvu baraka. Pirmajā rindā, pirmais no kreisās: Jānis A. Lasmanis (vidū).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Farmācijas” darbinieki no Rīgas izbrauca kopā un nonāca "Siedlung” barakās pie Gebersdorfa ciemā apmēram 2 km no Firtas, kur sagaidīja kaŗa beigas un dzīvoja, līdz kamēr UNRRA viņus pārcēla uz Mercfeldas DP nometni. Karš bija beidzies,"Siedlung" bēgļu nometne Gebersdorfā pie Firtas nonāca amerikāņu militārā pārvaldē. 1946. gada rudenī, kad dīpīši tika pārcelti uz Valkas DP nometni, nometnei vēl apkārt bija...

Anotācija: Jauktais koris "Dziesmu Vairogs” Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā). Koristi tautastērpos un uzvalkos vairākās rindās. Priekšā sēž trīs puiši formastērpos. Fonā, iespējams, ir vairākas smagās kravas mašīnas un kreisajā pusē nometnes vienstāvu koka baznīca. Otrajā rindā, devītais no kreisās: Arnolds Kalnājs (kora vadītājs un diriģents, sēž uzvalkā).

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Prauliņu ģimenes bēgļu gaitas 1944-1950. Prauliņu ģimenes (Ernesta + Mildas, ar meitām Rutu un Maiju) bēgļu gaitas sākas 1944. g. vasaras beigās, kad Sarkana Armija tuvojas Rīgai. Nerealizējas cerības bēgt uz Zviedriju, bet radās iespēja tikt uz vācu kuģa, kas Rīgu atstāja 7. oktobrī. Tas bija gandrīz pēdējais moments – vācieši evakuējās no Rīgas 10. oktobrī. Pārpildītais kuģis nakts braucienā noveda mūs...

Anotācija: Kristīgās jaunatnes konferences grupa Imbshausenes pils priekšā. Konferencē piedalījās arī jaunieši no Frīdrihsortas nometnes Ķīlē (angļu zonā). Liela cilvēku grupa vairākās rindās stāv uz trepēm ķieģeļu ēkas priekšā.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Vircburgas Centrālās DP nometnes teritorijā bija apmēram 40 dažādas ēkas. Tikai septiņas no tām bija pilnīgi bumbu neskartas. Vairākās daļēji sabumbotās latviešu dīpīši dzīvoja neskartās ēku daļās. Vienā no bijušām virsnieku kluba ēkām tika iekārtota nometnes latviešu luterāņu baznīca un aiz baznīcas skautu mītne. Nometnes daļa, ko sauca par „Staļingrādu”, tur pagrabos tomēr dzīvoja vairāki jauni vīrieši,...

Anotācija: Bērnu svētku "Mēs augsim Latvijai" atzīmēšana Centrālās nometnes galvenajā laukumā Vircburgā (amerikāņu zonā). Laukums atradās pie nometnes ēkas Nr. 13. Liels cilvēku pūlis vēro, iespējams, tautas deju priekšnesumu laukuma kreisajā malā, Laukuma kreisajā pusē aiz kāpnēm, uz ēkas karkasa sienas, ir liels Latvijas ģerbonis, kam abās pusēs ir vairāki Latvijas karogi. Arī laukuma vidū augsta masta galā plīvo Latvijas karogs. Aiz laukuma ir redzamas pārējās pilsētas ēkas, dažas ir drupās. Aiz...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Ģimnāzijas audzēkņi stāv rindā viens otram blakus Mārtiņdienas gājiena laikā Altgarges nometnē (angļu zonā). Kreisajā pusē stāv jaunekļi, dažiem galvās ir augstas cepures. Labajā pusē stāv jaunietes. Fonā ir vienstāvu koka barakas, aiz kurām ir redzams mežs. No kreisās: pirmais A. Nadzins, otrais T. Sturesteps, trešais Uldis Siliņš, ceturtais I. Laksevics un piektais I. Ziediņš. Rindā vēl ir redzami: V. Sermule, Dz. Sudraba, L. Šmite, A. Cele, Z. Leitlande, E. Babane, I. Freimane un K. Rutka.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1941. gada rudenī tēvs Pauls Alberts Spura, kādreizējais Latvijas Aizsargu organizācijas dalībnieks, uzzināja, ka Spuru ģimene bija uz saraksta nākošai izsūtīšanai uz Sibīriju. 1944. gada rudenī, austrumu frontei sabrūkot, Spuru ģimenei – tēvam Paulim, mātei Annai un man, padsmitniecei, – bija jāatstāj savs iemīļotais Vecmilgrāvis un jādodas uz Rīgas ostu, lai 3. oktobrī ar kuģi dotos bēgļu gaitās uz...

Anotācija: Izceļotāji smagajās kravas automašīnās izbrauc no Memmingenas nometnes (amerikāņu zonā) ceļā uz caurbraukšanas un pārbaudes nometni. Smagā automašīna brauc cauri nometnes vārtiem, kuram abās pusēs ir mūra siena. Aiz vārtiem ir cita tāda pati mašīna ar pasažieriem. Labajā pusē ir vairākstāvu mūra ēka, apaugusi ar vīteņaugiem. Priekšplānā cilvēki stāv pie automašīnas. Tālumā aiz vārtiem ir lauki un meži.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Skrastiņu ģimene – es, mamma Valija un brālis Juris – Latviju atstājām 1944. gada vēlā vasarā ar kuģi no Rīgas uz Dancigu. Tēvs Arnolds dienēja latviešu leģiona 15. divīzijā un vasaras beigās tika aizsūtīts uz Vāciju. No Dancigas braucām pie mammas radiem Posenē, Polijā. 1945. gadā, frontei tuvojoties, ar vilcienu braucām uz rietumu pusi. Kara beigās tomēr palikām Padomju Savienības zonā Kemnicā, Meklenburgas...

Anotācija: Liela pamatskolas skolēnu grupa no Frīdrihsortas nometnes Ķīlē (angļu zonā) 1947. gada vasarā stāv pie liela koka pamatskolas ekskursijas laikā uz Rendsburgu. Daži skolēni sēž kokā.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Skatuves dekorācijas Rūdolfa Blaumaņa lugai "Zagļi" Altgarges nometnē (angļu zonā). Skatuves vidū ir klubkrēsls, galds un skapis. Vēl uz skatuves ir redzami divi koka krēsli, logs ar aizkariem, lampa un citi priekšmeti. Priekšplānā ir redzams rakstains skatuves aizkars. Par šo gadījumu Uldis Siliņš stāsta: "Dekorācijas bija vienmēr tik rūpīgi sagatavotas, kā vislabākos teātros."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Apmēram 1944. gadā izbraucām no tēva saimniecības netālu no Smiltenes, iekļuvām Vācijā un iesākām dzīvi Valkas nometnē pie Nirnbergas. No Valkas apmēram 1947. gadā aizceļojām us Moss pilsētu Norvēģijā. No Norvēģijas 1949. vai 1950. gadā ceļojām uz Niagara Falls Kanādā."

Anotācija: Mazs zēns ar meiteni Valkas nometnē Nirnbergā (amerikāņu zonā) ap 1946. gadu. Zēns ir aplicis roku meitenei ap pleciem; meitenei puķu pušķis rokā. Zēns ir gaišs kreikls ar prievīti, meitenei ir gaiša kleita. Fonā ir koka barakas logs. No kreisās: Pāvils Menska un Maruta Andžāns. Par šo gadījumu Pāvils Menska stāsta: "Mana pirmā mīlestība Valkas nometnē."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Mežstrādnieku grupa no Altgarges nometnes (angļu zonā) stumj piekabē garu, resnu baļķi meža darbu laikā. Fonā mežs.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Četri mežstrādnieki sēž uz celma meža darbu laikā. Mežstrādnieku grupā darbojās arī strādnieki no Altgarges nometnes (angļu zonā). Fonā ir mežs. Priekšā, no kreisās: ? Babāns, R. Āboltiņš un ? Kraulis. Aizmugurē sēž K. Gustiņš.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Divi mežstrādnieki pie smagās mašīnas meža darbu laikā. Mežstrādnieku grupā darbojās arī strādnieki no Altgarges nometnes (angļu zonā). Automašīnas kravas nodalījums ir piekrāmēts ar zāģētiem baļķiem. Otrais no kreisās: Karlis Gustiņš.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Latvijas zirgi Elbas upes krastā pie Altgarges nometnes (angļu zonā). Divi vīri tur trīs zirgus; uz pārējiem diviem zirgiem sēž divas jaunas meitenes. Par šo gadījumu Uldis Siliņš stāsta: "Bēgšana vislielāko daļu latviešiem bija ar kuģi vai vilcienu, bet reti gan ar zirgiem. Šie zirgi bija atveduši uz Altgarges DP nometni savus saimniekus visu garo ceļu no Latvijas."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Divi vīrieši aplūko uz ķieģeļu sienas piestiprināto bērnu svētku plakātu Altgarges nometnē (angļu zonā). Abiem vīriešiem mutēs ir pīpes. Uz plakāta ir attēlots vīrietis un sieviete tautastērpos; vīrietim rokā ir ģitāra. Uz plakāta ir teksts: "POŠATIES / LIELAJIEM / BĒRNU / SVĒTKIEM / ALT-GARGĒ". Pirmais no kreisās: Martiņš Siliņš.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Ugunsdzēsēju vienība ar koka ratiem Altgarges nometnē (angļu zonā). Vairākiem ugunsdzēsējiem galvās ir ķiveres; ratos ir ugunsdzēsēju ekipējums – šļūtenes un pumpis. Labajā pusē blakus vienībai stāv divi vīrieši. Fonā ir vienstāvu koka ēka un citas ēkas siena. No labās: otrais Gurijs Voznesenskis (gaišajā mētelī), trešais Antons ? un ceturtais Imants Griķis. Par šo gadījumu Uldis Siliņš stāsta: "Paši nometnes iedzīvotāji bija iemācīti kā ugunsdzēsēji un bija atbildīgi par ugunsdrošību Altgarges...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Zupas virtuves darbinieki Altgarges nometnē (angļu zonā). Cilvēki vairākās rindās, vairāki cilvēki ir ģērbušies gaišos priekšautos. Starp cilvēkiem ir redzams liels industriālais virtuves katls. Fonā ir ķieģeļu ēkas logi. Par šo gadījumu Uldis Siliņš stāsta: "Zupas virtuves personāls pūlējās vienmēr garšīgu, veselīgu un pēc iespējas latvisku ēdienu sagatavot."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Mātes kopā ar 1946. gadā dzimušajiem bērniem Altgarges nometnē (angļu zonā) ap 1947. gadu. Deviņas sievietes kopā ar deviņiem bērniem iekštelpās.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Kurpnieki vairākās rindās stāv savas darbnīcas ieejas priekšā Altgarges nometnē (angļu zonā). Ķieģeļu ēkas koka durvis ir atvērtas. Virs durvīm ir zīme: "SHOEAMAKER'S / SHOP". Durvju labajā pusē ir zīme: "SCHUHMACH". Par šo gadījumu Uldis Siliņš stāsta: "Vajadzēja apavus labot un mācīties amatu nākamai dzīvei jaunās mītnes zemēs."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Uldis Siliņš, dzimis 1930. g. 26. janvārī, Rīgā, aktieris, dramaturgs, kultūrvēsturnieks, žurnālists, TZO virsnieks, sācis bēgļa gaitas 1944. g., krievu frontei tuvojoties Carnikavai. Pēc pāris mēnešu uzturēšanās Gudeniekos kopā ar ģimeni devies uz Liepāju un no turienes ar kuģi uz Dancigu, tālāk uz Gotenhafenu, Parchimu un Voosmeru Pomerānijā. Kara beigās racis tranšejas Štetinas piefrontē. Pēc kaŗa beigām...

Anotācija: Bērni ēdienreizes laikā sēž pie galda Altgarges nometnē (angļu zonā). Uz galda ir ēdienu trauki. Sieviete gaišā tērpā baro vienu zēnu ar karoti. Fonā ir telpas logi. Par šo gadījumu Uldis Siliņš stāsta: "Katram bērnam bija jāieņem karote zivju eļļas, lai nesaslimtu ar rahiti vitamīna D trūkuma dēļ. "Acis ciet, muti vaļā!" Zivju eļļas negaršu katrs DP bērns ilgu laiku ļoti labi atcerējās."