Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimenē bijām pieci: tēvs mācītājs Jēkabs Ādolfs Mekšs, dzimis 1908. g. 26. febr. Smiltenē, mira Brazīlijā 1999. g., pelnu urna apglabāta Smiltenes kapos. Māte Elza Mekšs, dz. Kalniņa 1906. g. 10.maijā Rīgā, mira Čikāgā 1997. g. 1.maijā, pelnu urna apglabāta Bērzes kapos Zemgalē. Viņa beidza Rīgā Valsts Mūzikas Konservatoriju, dziedāšanas un klavieru klasi. Bērni: Malda Zaija (precējusies Kēlere), dz....

Anotācija: Skatuves uzvedums Eslingenē (amerikāņu zonā). Uz skatuves ir aktieri kostīmos un grimā. Iespējams, tas ir skaņdarba uzvedums "Trīs klavierskaņdarbi". Priekšplānā stāv diriģents ar orķestri. Skatuves gleznotās sienas attēlo divstāvu mūra ēkas ar balkonu un vārtu eju. Priekšplānā, vidū stāv: Aleksandrs Mellis (diriģents). Galveno vīrieša lomu izpilda: ? Rubenis.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mūsu ģimenē bijām pieci: tēvs mācītājs Jēkabs Ādolfs Mekšs, dzimis 1908. g. 26. febr. Smiltenē, mira Brazīlijā 1999. g., pelnu urna apglabāta Smiltenes kapos. Māte Elza Mekšs, dz. Kalniņa 1906. g. 10.maijā Rīgā, mira Čikāgā 1997. g. 1.maijā, pelnu urna apglabāta Bērzes kapos Zemgalē. Viņa beidza Rīgā Valsts Mūzikas Konservatoriju, dziedāšanas un klavieru klasi. Bērni: Malda Zaija (precējusies Kēlere), dz....

Anotācija: Drēbju izdalīšana lidotāju skolas ("Fliegerschule") telpās Eslingenē (amerikāņu zonā). Telpā uz gariem galdiem un plauktiem ir sakrāmētas drēbes, kurpes, kā arī apģērbu aksesuāri. Starp plauktiem ir ejas; labajā pusē ejā stāv trīs sievietes.

Anotācija: Diskusiju paneļa klausītāji Baltijas Brīvības un miera kuģa laikā. Vidū: Mārtiņš Zandbergs, PBLA priekšsēdētājs Oļģerts Pavlovskis.

Anotācija: Diskusiju paneļa klausītāji Baltijas Brīvības un miera kuģa laikā. Kreisajā pusē stāv Uldis Grava.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Trīs draudzenes pie mūra ēkas Sengvardenē (angļu zonā). No kreisās: Ligita Sproģe (pr. Kalēja), Anna Mālders un Regīna Vasers.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Ligita Sproģe (pr. Kalēja) pie mūra ēkas Sengvardenē (angļu zonā) 1949. gada rudenī. Jauniete ir ģērbusies mētelī, ar ieveidotiem matiem.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Ligita Sproģe (pr. Kalēja) lasa grāmatu Blombergā (angļu zonā). Meitene sēž telpā, priekšplānā ir atvērtas grāmatas. Uz sienas labajā pusē ir pakarināmais.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Divas draudzenes uz ceļa Sengvardenē (angļu zonā) 1949. gada rudenī. Fonā koku rinda bez lapām abās ceļa pusēs un lauku ainava. No kreisās: Ligita Sproģe (pr. Kalēja) un Ilze Rozīte.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. septembrī, frontei tuvojoties, vecākais brālis Artūrs pārliecināja tēvu Kārli doties bēgļu gaitās ar mani 14 g., māsu 28 g. un brāli Dzintaru 11 g. Zirgu pajūgos nonācām līdz Liepājai, bet tālāk 1944. gada novembrī bija jādodas ar kuģi uz Dancigu. Vācijā mūsu ģimeni sūtīja uz vairākām bēgļu nometnēm, beidzot nonākot Braunšveigas pilsētā, kur priekš bēgļu dzīvošanas iztīrīja vecus kavalērijas zirgu...

Anotācija: Jaunietes gatavojas sporta svētkiem Sengvardenes nometnē (angļu zonā). Priekšplānā viena jauniete vingro uz vingrošanas stieņiem, aizmugurē sešas jaunietes gaišos sporta tērpos stāv rindā. Fonā ir divstāvu mūra ēka un plīvo karogs. Ierindā stāv, no kreisās: Skaidrīte Karpa, Laimdota ?, Aina Tauriņa (pr. Caune), Austra Tauriņa, Ina Luca un ??.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mani vecāki Baireitas nometnē bija pieteikušies izceļošanai uz ASV. Kad pienāca mūsu kārta izbraukšanai, tad bija jādodas uz Šveinfurti. Tur visiem bija jāiet uz ārstu pārbaudēm. Ja cilvēki tika atzīti, ka ir veseli, tad nākošais gājiens bija tikšanās ar ASV konsula darbiniekiem un galvotājiem (darba piedāvātājiem). Mums tādi bija no Luterāņu Federācijas (LFW). Mūsu ģimenes darba galvotājs caur LFW bija...

Anotācija: Skolēni pavasara talkā Baireitas nometnē (amerikāņu zonā) 1949. gada pavasarī. Kreisajā pusē ir redzami trīs vīrieši. Visiem cilvēkiem rokās ir lāpstas un slotas, labajā pusē ir nelieli rati. Fonā koki bez lapām un tālumā pauguraina ainava.

Anotācija: Bērni un pieaugušie Ziemassvētku pasākumā Ventorfa nometnē (angļu zonā), ap 1950. gadu. Grupas vidū ir redzamas dāvanas, labajā pusē grupā ir Ziemassvētku vecītis ar gaišu bārdu. Fonā ir divi logi. Priekšā, pirmais no kreisās: Edgars Lange (mācītājs).

Anotācija: Mācītājs A. Švalbe (?) sprediķo no kanceles dievkalpojuma laikā Ventorfas nometnē (angļu zonā). Mācītājs ir ģērbies amata tērpā. Kreisajā pusē sēž dievkalpojuma apmeklētāji. Fonā ir divi logi.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Divas latviešu tautskolas absolventes Augustdorfas nometnē (angļu zonā). Abām meitenēm rokās ir tulpes, grāmatas un dokumenti. Uz grāmatām ir uzraksts: "KALNĀ / KĀPĒJS". No kreisās: Maiga Buša (pr. Friess) un Inta Vanaga (?). Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "Tautskolas pabeigšana bija nopietna lieta, tad bija jāuzpucējas. Visus pagājušos sešus gadus DP nometnēs mēs valkājām drēbes, kas bija paņemtas līdzi no Latvijas, vai arī saņemtas lietotas no Amerikas labdarības iestādēm....

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Sieviešu grupa medicīnas māsu sagatavošanas kursos, kuros piedalījās arī Anastāsija Buša no Lādes nometnes (angļu zonā). Sievietes gaišos halātos pie ēkas ieejas. Vidū ir redzama zīme: "UNRRA / TRAINING SCHOOL / FOR NURSES ...". Kursus veidoja organizācija "United Nations Relief and Rehabilitation Administration" (UNRRA). Priekšā sēž, pirmā no kreisās: Anastāsija Buša. Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "1946. gadā UNRRA dīpīšiem gādāja par dažādiem pārskološanās kursiem....

Anotācija: Divi vīrieši sēž pie galda amerikāņu mācītāja Herberta Brokeringa apciemojuma laikā Vēdeles nometnē (angļu zonā). Aiz galda ir stikla pudele, viena konservu bundža un divas krūzes. Fonā ir koka siena. Pirmais no kreisās: Herberts Brokerings.

Anotācija: Dāņu mācītāja Chris Christiansen portrets Ventorfā (angļu zonā). Vīrietis ģērbies uzvalkā, ar brillēm uz acīm.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: Valentīns Zariņš ar sievu Antoniju un trim meitām Maiju (12), Rutu (8) un Aiju (6) atstāja Rīgu 1944. gada 21. septembrī. Viņi pievienojās brāļa sievas Alīdes Zariņas ģimenei, braucot ar zirgu vezumiem uz Vāciju. Netikuši tālāk par Liepāju, ar kuģi izbrauca no Latvijas 1944. gada 15. oktobrī. Kara laikā dzīvoja Štargradē, Frankfurtē (pie Oderas upes), Neibrandenburgā un Šlezvigā. 1945. gadā ievācās Elmshornas...

Anotācija: Trīs vecāko klašu ģimnāzistes atpūšas savā internāta istabā Neištatē (Holšteinā, angļu zonā) 1949.–1950. mācību gadā. Jaunietes ir atlaidušās uz dīvāna, vienai jaunietei balons rokā. Pie sienas ir pakārts izrakstīts, austs lakats. No kreisās: Aina Tompsone, Maija Zariņa (pr. Grosc) un Mirjama Plensnere.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Cilvēku grupa dzied pirmajos Jāņu svētkos Lādes nometnē (angļu zonā). Vienai sievietei rokās ir vainags. Par šo gadījumu Maiga Friess (dz. Buša) atceras: "Kaŗa briesmas jau bija vairāk kā gadu aiz muguras, latvieši kopā Lādes nometnē jau bijām nodzīvojuši gandrīz veselu gadu. Kāpēc gan nepapriecāties tipiski latviskā Jāņu un Jāņu dienā."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Piecas meitenes sēž zālītē sporta dienā Blombergas nometnē (angļu zonā) 1949. gada vasarā. Priekšā sēž: Zane Jekste. Otrajā rindā, otrā no kreisās: Maiga Buša.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Stāsta Maiga Friess (dz. Buša) – mūsu ģimenes bēgļu gaitas sākās 1944. gada vasarā, kad es septiņi gadu vecumā ar tēvu Kārli Bušu, Branku ķieģeļu fabrikas "Spartaks” vadītāju, un mammu Anastāsiju Bušu atstājām Jelgavu, lai izbēgtu Padomju Savienības armijai. Nonācām pie radiem Salacgrīvā, bet drīz vien bija jāturpina bēgšana. Zirgu pajūgos aizbraucām uz Liepāju un 1944. gada rudenī no turienes ar kuģi uz...

Anotācija: Trīs meitenes ar bumbu jauniešu sporta dienā Blombergas nometnē (angļu zonā) 1949. gada vasarā. Aizmugurē ir metāla sieta žogs, krūmi, aiz žoga lauks un tālumā ēka. No kreisās: pirmā Maiga Buša (pr. Friess) un Lilija Lepše.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Esmu dzimis rīdzinieks, ber vasaras pavadīju Kursīšu pagastā pie vecvecākiem. Tāpēc arī iznāca, ka 1944. gada 30. novembrī no Liepājas es atstāju Latviju kopā ar veco tēvu Gustavu Salmu, veco māti Lavīzi un onkuli. Vecāki bija palikuši Rīgā, un tur jau valdīja Padomju Savienība. 1. decembrī nonācām Dancigā, un tikām nometināti lielā ēkā, kas izskatījās kā liels šķūnis. Tikām aizvesti uz Parchimas bēgļu nometni...

Anotācija: Divi jauni vīrieši foto darbnīcā Ventorfas nometnē (angļu zonā). Viens jaunietis, iespējams, stāvus aplūko foto negatīvu; otrs jauneklis sēž pie galda. Aiz un zem galda ir redzamas daudzas mazas kastes. Foto autors: ? Grāvītis. Par šo gadījumu Ojārs Āboliņš stāsta: "Ventorfas caurbraukšanas nometnē strādājām fotogrāfa Grāvīša foto darbnīcā, gatavojot izceļotāju dokumentu oficiālās fotogrāfijas."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Esmu dzimis rīdzinieks, ber vasaras pavadīju Kursīšu pagastā pie vecvecākiem. Tāpēc arī iznāca, ka 1944. gada 30. novembrī no Liepājas es atstāju Latviju kopā ar veco tēvu Gustavu Salmu, veco māti Lavīzi un onkuli. Vecāki bija palikuši Rīgā, un tur jau valdīja Padomju Savienība. 1. decembrī nonācām Dancigā, un tikām nometināti lielā ēkā, kas izskatījās kā liels šķūnis. Tikām aizvesti uz Parchimas bēgļu nometni...

Anotācija: Divi jauni draugi svētku ballē Ventorfas nometnē (angļu zonā). Jaunieši ir ģērbušies uzvalkos, ar cigaretēm rokās. Apkārt ir koka krēsli, uz galda kreisajā pusē ir vāze ar ziediem; telpa ir dekorēta ar papīra rotājumu virteni. No kreisās: Ojārs Āboliņš un Harijs Zikmanis. Foto autors: ? Grāvītis. Par šo gadījumu Ojārs Āboliņš stāsta: "Mēs kādreiz bijām stalti, jauni ballītē gājēji."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Esmu dzimis rīdzinieks, ber vasaras pavadīju Kursīšu pagastā pie vecvecākiem. Tāpēc arī iznāca, ka 1944. gada 30. novembrī no Liepājas es atstāju Latviju kopā ar veco tēvu Gustavu Salmu, veco māti Lavīzi un onkuli. Vecāki bija palikuši Rīgā, un tur jau valdīja Padomju Savienība. 1. decembrī nonācām Dancigā, un tikām nometināti lielā ēkā, kas izskatījās kā liels šķūnis. Tikām aizvesti uz Parchimas bēgļu nometni...

Anotācija: Divi jaunieši sarokojas Ventorfas nometnē (angļu zonā) 1951. gada pavasarī. Puiši ir ģērbušies uzvalkos, ar cepurēm galvās. Fonā ir krūms, apstādījumi un iela ar koku rindu. No kreisās: Ojārs Āboliņš un Edgars Zariņš jun.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Trīs jaunieši pamatskolas izlaidumā Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Izlaidumā piedalījās skolēni, kas bija sākuši skolas gaitas Montgomerija nometnē Dorverdenē, bet nometnes pārcelšanās rezultātā tās pabeidza Zēdorfā. Jaunieši tur rokās ziedus un dokumentus. Fonā ir krūmāji; labajā pusē, tālumā, ir redzams cilvēks. No kreisās: Vīta Kiršnere, Marģers Caune un Ženija Zavicka.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Pamatskolas klase ar audzinātāju savā izlaidumā Zēdorfas nometnē (angļu zonā). Izlaidumā piedalījās skolēni, kas bija sākuši skolas gaitas Montgomerija nometnē Dorverdenē, bet nometnes pārcelšanās rezultātā tās pabeidza Zēdorfā. Priekšējā rinda tup uz ceļiem, otrā rinda stāv kājās. Visiem rokās ir ziedi, jaunieši tur rokās arī dokumentus. Fonā krūmājs. Priekšā, no kreisās: Zigurds Megne, Marģers Caune un Ivars Breikšs. Aizmugurē stāv, no kreisās: Ženija Zavicka, Aleksandrs Zariņš (klases...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Savas bēgļu gaitas sāku 1944. gada 27. jūnijā, kad atstājām Jaunjelgavu un pārbraucām uz Vidzemi. Bēgšana tālāk sākās pēc 18. septembra, kad Jaunjelgavu ieņem krievu karaspēks. Braucot kopā ar saimnieku no Sērenes pagasta, nonācām Kurzemē pie Durbes ezera. Liepājā iebraucām decembŗa sākumā un izcietām daudzus krievu uzlidojumus un bumbošanu. No Liepājas izbraucām Ziemassvētku vakarā un Gotenehafenā iebraucām...

Anotācija: Pamatskola un Andreja Pumpura ģimnāzija Zēdorfas nometnē (angļu zonā), tautskolas gadu sākot. Liela skolēnu un skolotāju grupa vairākās rindās vienstāvu koka barakas priekšā, pie loga. Otrajā rindā sēž pieaugušie, no kreisās: septītā Lūcija Caune, astotais Pēteris Nesaule (mācītājs), desmitais Jānis Vaivods un trīspadsmitais Artūrs Liepkalns. Ceturtajā rindā, no kreisās: pirmā Māra Cibante, ceturtā Valda Blūma un piektā Ērika Grauduža. Piektajā rindā, no kreisās: pirmā Ilze Sapraša, otrā...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Esmu dzimis rīdzinieks, ber vasaras pavadīju Kursīšu pagastā pie vecvecākiem. Tāpēc arī iznāca, ka 1944. gada 30. novembrī no Liepājas es atstāju Latviju kopā ar veco tēvu Gustavu Salmu, veco māti Lavīzi un onkuli. Vecāki bija palikuši Rīgā, un tur jau valdīja Padomju Savienība. 1. decembrī nonācām Dancigā, un tikām nometināti lielā ēkā, kas izskatījās kā liels šķūnis. Tikām aizvesti uz Parchimas bēgļu nometni...

Anotācija: Galvenā ēka Emdenes nometnē (angļu zonā) – bloka māja Nr. 4, kurā bija nometnes administrācija un latviešu skola. Trīsstāvu mūra ēka, kuras priekšā ir liels, plašs laukums. Pāri laukumam pastaigājas daži cilvēki. Priekšplānā ir karoga masts.

Anotācija: Divas dāmu komitejas locekles tautastērpos sēž pie grāmatu galda Čērčila nometnes baznīcā Lībekā (angļu zonā), svētdienas skolas svētku dievkalpojuma laikā. Uz galda ir novietotas grāmatas un puķes vāzēs. No kreisās: ? Petrītis un ? Freimanis.

Anotācija: Divi mācītāji amata tērpos pie kanceles svētdienas skolas svētku dievkalpojumā Čērčila nometnē Lībekā (angļu zonā). Priekšā, labajā pusē, ir apmeklētāju muguras. Daļa no albuma, kas bija bija dāvana Edgaram Langem no Čērčila nometnes draudzes. Pie kanceles stāv, no kreisās: pirmais Herberts Brokerings (sprediķo), otrais Edgars Lange (tulko).

Anotācija: Fotogrāfiju albuma lapa ar fotogrāfiju un parakstiem. Fotogrāfijā ir redzams Edgars Lange mācītāja amata tērpā baznīcas altāra priekšā Čērčila nometnē Lībekā (angļu zonā). Daļa no albuma, kas bija bija dāvana Edgaram Langem no Čērčila nometnes draudzes.

Anotācija: Divi mazi bērni stāv laukumā Vēdeles nometnē (angļu zonā). Meitene un zēns ir sadevušies rokās. Fonā ir divas vienstāvu koka barakas. No kreisās: Laima Lange (pr. Urdze), Andris Lange.

Anotācija: Divi bērnu virtuves darbinieki pie katliem Vēdeles nometnē (angļu zonā) 1946. gada vasarā. Sieviete pietur liela katla vāku, vīrietim rokās ir garš koks, iespējams, ēdiena maisīšanai. Abiem mugurā ir priekšauti. Otrais no kreisās: Pēteris Lange.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Ivars ? stāv, atspiedies mežā pret bērzu Volterdingenes nometnē (angļu zonā) 1948. gada vasarā. Jaunietim aiz muguras aiziet taka.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Nometnes, kurās es dzīvoju: Groshezene, Melle, Grēvene, Volterdingena, Eversburga un tranzītnometne pirms izceļošanas – Ventdorfa."

Anotācija: Divi jaunieši stāv egļu jaunaudzē Volterdingenes nometnē (angļu zonā) 1948. gada vasarā. Par šo gadījumu Dzidra Jansone-Šmita atceras: "Ašuks ar Ivi."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mēs dzīvojām ar ģimeni Mīldorfā, Dienvidvācijā, – Bavārijā...tur es visilgāk dzīvoju, no 1946. gada janvāra līdz 1949. septembrim... Mūsu nometne saucās "Eichfeld". Tas bija vācu strādnieku apdzīvots, glīts rajoniņš. Mājas bija caurmērā divstāvu ar 3-4 istabu dzīvokļiem. Pēc kara beigām militārā pārvalde izlika vāciešus no viņu dzīvokļiem un šajās mājās ievietoja apkārtnes bēgļus. Eichfeldā ievietoja...

Anotācija: Iesvētāmie jaunieši kopā ar mācītāju iesvētībās Eihfeldas nometnē Mīldorfā (amerikāņu zonā) ap 1947. gadu. Visi iesvētāmie svinīgos tērpos, ar puķu pušķiem rokās. Otrajā rindā otrais no kreisās: luterāņu mācītājs Alberts Galiņš (mācītāja tērpā). Par šo gadījumu Biruta Zommere (dz. Segliņa) atceras: "Mācītājs Alberts Galiņš brauca no netālās Noi Etingas (Neu Otinga) nometnes noturēt dievkalpojumus un iesvētītu mācības... Nometnē uzcēla lielu baraku, kuru izmantoja dievkalpojumiem, dažādiem...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mēs dzīvojām ar ģimeni Mīldorfā, Dienvidvācijā, – Bavārijā...tur es visilgāk dzīvoju, no 1946. gada janvāra līdz 1949. septembrim... Mūsu nometne saucās "Eichfeld". Tas bija vācu strādnieku apdzīvots, glīts rajoniņš. Mājas bija caurmērā divstāvu ar 3-4 istabu dzīvokļiem. Pēc kara beigām militārā pārvalde izlika vāciešus no viņu dzīvokļiem un šajās mājās ievietoja apkārtnes bēgļus. Eichfeldā ievietoja...

Anotācija: Pieci zēni stāv viens otram blakus zālē Eihfeldas nometnē Mīldorfā (amerikāņu zonā) ap 1947. gadu. Aiz viņiem divi zēni spēlē bumbu. Fonā labajā pusē žogs ar ēkām. No kreisās: ? Vinogradovs, Leons Sidrabs, Ramons Miezis, Jānis Zommers, Norberts Muižulis. Par šo gadījumu Biruta Zommere (dz. Segliņa) atceras: "Eichfeldas nometnē bija arī vairākas futbola komandas. Šī ir daļa no vienas komandas."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "1944. gada 5. oktobrī devāmies projām no Rīgas. Ģimenē bijām mamma Ella Riekstiņa, papus Pēteris Riekstiņš un septiņi bērni: Vija, Ojārs, Astrīda, Mundrīte, Daila, Brigita un Lilita. Ar pēdējo kuģi no Rīgas tikām līdz Dancigai. Man 1944. gadā bija 14 gadi. Sākumā nemaz nebijām paredzējuši braukt ar kuģi uz Vāciju. Māju Dolē nobumboja krievi, bombardēdami Spilvi. Rīgā apmetāmies pie krusttēva. Paši nekādas...

Anotācija: Ģimnāzijas absolventi Pinnebergā (angļu zonā). Meitenes tautastērpos, puiši uzvalkos. Par šo gadījumu Astrīda Jansone (dz. Riekstiņa) atceras: "Tas bija Pinnebergas ģimnāzijas vienīgais izlaidums."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Mēs dzīvojām ar ģimeni Mīldorfā, Dienvidvācijā, – Bavārijā...tur es visilgāk dzīvoju, no 1946. gada janvāra līdz 1949. septembrim... Mūsu nometne saucās "Eichfeld". Tas bija vācu strādnieku apdzīvots, glīts rajoniņš. Mājas bija caurmērā divstāvu ar 3-4 istabu dzīvokļiem. Pēc kara beigām militārā pārvalde izlika vāciešus no viņu dzīvokļiem un šajās mājās ievietoja apkārtnes bēgļus. Eichfeldā ievietoja...

Anotācija: Bērni un pieaugušie skolas Ziemsvētku eglītē Eihfeldas nometnē Mīldorfā (amerikāņu zonā). Abās malās grupai redzami Ziemassvētku vecīši.

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Juris Zemītis izbrauca ar kuģi no Liepājas 12 gadu vecumā ar saviem vecākiem un māsu 1944. gadā 9. novembrī. Dzīvoja "Saules" nometnē Gēsthahtā no 1945. gada jūnija līdz 1949. gada aprīlim, kur izgāja pamatskolu un sāka ģimnāziju (Saules ģimnāziju, vēlāk Neištatē pie Eitinas). Pēc 1949. aprīļa dzīvoja Ventdorfas caurbraucēju nometnē un Sēdorfas caurbraucēju nometnē. Juris izbrauca ar ģimeni uz Austrāliju, kad...

Anotācija: Jauniešu grupa ēkas pagalmā Saules nometnē Gēsthahtā (angļu zonā). 4 meitenes mēteļos un ar lakatiem, vidū viens puisis. Fonā ķieģeļu ēka, labajā pusē koki. No kreisās: Ģertrūde Bāra, Aina Vītola, Juris Zemītis, Dace Šmidchena un Ausma Ozola.. Par šo gadījumu Juris Zemītis atceras: "Tā kā meitenes mācījās labāk, tad, ja kaut ko vajadzēja norakstīt, tad palīgus vajadzēja pirms stundām sagaidīt pie skolas vārtiem."

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Juris Zemītis izbrauca ar kuģi no Liepājas 12 gadu vecumā ar saviem vecākiem un māsu 1944. gadā 9. novembrī. Dzīvoja "Saules" nometnē Gēsthahtā no 1945. gada jūnija līdz 1949. gada aprīlim, kur izgāja pamatskolu un sāka ģimnāziju (Saules ģimnāziju, vēlāk Neištatē pie Eitinas). Pēc 1949. aprīļa dzīvoja Ventdorfas caurbraucēju nometnē un Sēdorfas caurbraucēju nometnē. Juris izbrauca ar ģimeni uz Austrāliju, kad...

Anotācija: Ģimnāzijas 2. klases skolēni ar audzinātāju Saules nometnē Gēsthahtā (angļu zonā). Priekšā notupušies ir puiši, meitenes ar skolotāju vidū stāv aizmugurē. Fonā ķieģeļu siena. Pirmajā rindā, no kreisās: Vilis Celmiņš, Gunārs Jākobsons, Ēriks Šmits, Juris Zemītis, Ivars Gūtmanis, Imants Balodis un Edgars Iesals. Otrajā rindā, no kreisās: Vija Brigadere, Ģertrūde Bāra, Mirdza Polis, Aina Vītola, Elita Gobiņa, ? Lūsis (klases audzinātājs), Ausma Ozola, Mirdza Eglīte, Lidija Blūmentāle, Austra...

Apraksts: Fotogrāfijas dāvinātāja rakstītais atmiņu stāsts par bēgļu gaitām un bēgļu nometnēm: "Juris Zemītis izbrauca ar kuģi no Liepājas 12 gadu vecumā ar saviem vecākiem un māsu 1944. gadā 9. novembrī. Dzīvoja "Saules" nometnē Gēsthahtā no 1945. gada jūnija līdz 1949. gada aprīlim, kur izgāja pamatskolu un sāka ģimnāziju (Saules ģimnāziju, vēlāk Neištatē pie Eitinas). Pēc 1949. aprīļa dzīvoja Ventdorfas caurbraucēju nometnē un Sēdorfas caurbraucēju nometnē. Juris izbrauca ar ģimeni uz Austrāliju, kad...

Anotācija: Zemīšu ģimene pie vilciena vagona Zēdorfā (angļu zonā), dodoties uz Austrāliju. Priekšā, no kreisās: Juris Zemītis, Rita Zemīte un Jēkabs Zemītis. Aizmugurē uz vagona trepēm stāv: Emma Zemīte. Par šo gadījumu Juris Zemītis atceras: "Mūsu ģimenei veselība bija laba, un arī konsuls mūs pieņēma kā noderīgus Austrālijas nākotnei. Trīs strādājošie (man jau bija 16 gadu) un viena 12 gadu meitene. Vecāki ar māsu brauca kā ģimene, es kā vieninieks, jo man bija līgums ar Austrālijas valdību, ka strādāšu...